Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, sadarbojoties ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, izveidota izstāde „Hipokrāta zvērestam uzticīgie kaujas laukā”. Izstādes atklāšana notiks 21. jūnijā plkst. 15.00.Viens no svarīgākajiem ārsta uzdevumiem bija, ir un būs palīdzēt līdzcilvēkiem, glābt to dzīvības. Viena no vietām, kur ārsti tiešā veidā glābj cietušos, ir karalauks. Vispostošākās kaujas cilvēces vēsturē saistāmas ar 1. pasaules karu, kad vienas kaujas laikā tika nogalināti vairāki desmiti tūkstoši karavīru un vēl vairāk kā 10 tūkstoši tika ievainoti vai sakropļoti. Tieši ārsts un pārējie medicīnas darbinieki – feldšeri, sanitāri, farmaceiti, žēlsirdīgas māsas, bija tie, kas kaujas spelgonī un pēc tā uzņēmās smago darbu – glābt cilvēku dzīvības.

1914. gada rudenī Rīgā un citās pilsētas ārsti un dažādas organizācijas dibināja kara lazaretes un hospitāļus, kuros ārstēja ievainotos un slimos karavīrus. Šajā laikā tika dibināta arī Latviešu brīvprātīgā sanitārā vienība, kuras uzdevums bija iznest no kaujas lauka ievainotos, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un nogādāt sanitārajā punktā. 1915. gadā tika dibināti latviešu strēlnieku bataljoni (vēlāk pulki), un katrā no tiem bija pa sanitāru vienībai. Šajos 8 bataljonos dienēja daudzi toreiz un vēlāk pazīstami ārsti un citi medicīnas darbinieki, piemēram, Aleksandrs Mežciems, Pauls Kundziņš, Kārlis Kasparsons, Jānis Alksnis, Pāvels Mucenieks u.c. Ievainotos vai slimos karavīrus nogādāja Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē, kuru vadīja izcilais ķirurgs Jānis Jankovskis, un 1. un 2. latviešu strēlnieku brigāžu lazaretēs, kuras vadīja ārsts Ernests Jansons un ārsts Pēteris Sniķeris.

1918. gada 18. novembrī Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, un līdz ar to sākas cīņas par šīs valsts pastāvēšanu. Laikā no 1919. gada līdz 1920. gadam Latvijā bija smagas kaujas starp trīs varām, no kurām katrai bija savi mērķi. Lielākā daļa latviešu ārstu un medicīnas darbinieku, īpaši tie, kuri bija jau darbojušies latviešu strēlnieku pulkos vai lazaretēs, nostājās K. Ulmaņa izveidotās valdības pusē un aktīvi iesaistījās Latvijas Armijas sanitārā dienesta izveidē.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, sadarbojoties ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, izveidota izstāde „Hipokrāta zvērestam uzticīgie kaujas laukā”, kura balstīta uz 2009. gadā Medicīnas vēstures muzejā atklāto izstādi „Ārsts. Karavīrs. 1. pasaules karš un Latvijas Brīvības cīņas”. Izstādē izmantoti gan abu muzeju, gan privātpersonu materiāli.

Izstādes mērķis ir godināt ārstu darbību 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Izstāde vēsta par ārstiem Latviešu strēlnieku bataljonos un lazaretēs 1. pasaules karā un Latvijas Armijas sanitārā dienesta struktūru, kā arī par Daugavpils kara slimnīcas (hospitāļa) vēsturi. Šogad aprit 185 gadi, kopš hospitāļa ēkas celtniecības pabeigšanas Daugavpilī 1827. gadā.

Izstādē ir apskatāmi kara ārstu instrumentu komplekti, pārsienamie materiāli un medikamenti, gāzmaska, kā arī kāju, rokas, muguras un acu protēzes. Apskatei piedāvāti dažādi ordeņi un apbalvojumi, kurus ir saņēmuši ārsti, medicīnas māsas un citi medicīnas darbinieki – Sv. Annas,  Sv. Jura un Sv. Staņislava ordeņi, Triju Zvaigžņu ordenis u.c.