+371 65422709, 20203713
Ekskursiju pieteikšana
aptauja
Vai Jūs bieži apmeklējat Daugavpils muzeju?
Kultūrvēsture

Novads Latvijas Republikas sastāvā (1918.g. – 1940.g.)

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas dažādi latviešu politiskie grupējumi sāka diskusijas par Latvijas autonomijas un apvienošanas iespējām. 1917. gada 27. aprīlī pirmajā Latgales latviešu kongresā Rēzeknē tika pieņemts lēmums par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. 

1918. gada 18. novembrī vāciešu okupētajā Rīgā tika proklamēta neatkarīga Latvijas Republika. Savu darbību uzsāka pagaidu parlaments - Tautas Padome. 
1920. gada 3. janvārī pēc smagām kaujām Latvijas armijas daļas sadarbībā ar poļu karaspēku ģenerāļa E. Ridza-Smiglija vadībā atbrīvoja Daugavpili no lieliniekiem. 
Latvijas armijas pamatā bija četras kājnieku divīzijas: Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales. No 1920. gada Zemgales divīzija tika izvietota Daugavpils cietoksnī. Daugavpilī dislocējās arī 1. Jātnieku pulks. 
Atbrīvotajā no svešzemju karaspēka Latvijā sākās jauns attīstības posms. 1920. gada 1. maijā tika sasaukta Satversmes sapulce, kura izstrādāja valsts pamatlikumu - Satversmi. Satversme noteica, ka augstākā likumdošanas vara Latvijā pieder Saeimai, augstākā izpildvara - Ministru kabinetam. Latvijas pašvaldības struktūras atradās Iekšlietu ministrijas pārziņā un darbojās trijos līmeņos - pilsētu, apriņķu un pagastu.1934. gada 15. maijā valsts apvērsuma rezultātā parlamentāro valdību Latvijā nomainīja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. 
Nozīmīgākais likums, kas sekmēja lauku uzplaukumu, bija 1920. gada Satversmes sapulces apstiprinātā agrārā reforma. Latgalē notika pārēja no sādžām uz viensētām. Lauksaimniecība bija vadošā Latvijas tautsaimniecības nozare, kura tika nodarbināti 68% no visu strādājošo kopskaita. Miera gados veidojās jaunā Latvijas rūpniecība, kura bija vērsta, galvenokārt, uz vietējo izejvielu izmantošanu un produkcijas ražošanu pasu tirgum.1919.gadā Tautas Padome pieņēma likumu par Latvijas izglītības iestādēm. Obligātajā izglītībā, kuru varēja iegūt dzimtajā valodā, bija paredzēta divgadīga mājmācība vai pirmskola, sešgadīga pamatskola un divgadīga papildu skola. Valsts nodrošināja atbalstu mazākuma tautību skolām. 
Līdz ar ekonomikas atjaunošanas, tautas nacionālās pašapziņas augšanu, sākās Latvijas kultūras dzīves uzplaukums. Liela nacionāla un kulturāla nozīme ir latviešu tautas dziesmu svētkiem, kuri kļuva par tautas gara paudējiem un tautas vienības un stipruma apliecinātājiem.



Dalīties ar ziņu:
atpakaļ